| Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu
|
| Met mūs uz zemes tālu vai vistālāko galu,
|
| Kur var klāties plāni, ja nepieklājīgs,
|
| Bet citādi dzīve kākamīns mājīgs,
|
| Viss kāpirmssākumos
|
| Ļaudis alās un ierakumos.
|
| Uz manas ielas
|
| Nav ne mājas, ne sienas,
|
| Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,
|
| Mīļā, tavas mājas manāazotē,
|
| Mīļā, tavas mājas manāazotē.
|
| Kaut uz vienu dienu, kaut vai tikai uz vienu
|
| Dod savas drēbes man, lūk, tev manas un
|
| Metam tās prom.
|
| Divi kaili, bez pasēm un tituliem — vīrs un sieva
|
| Viss kāpirms Kristus, es — Ādams
|
| Un tu — mana Ieva.
|
| Uz manas ielas
|
| Nav ne mājas, ne sienas,
|
| Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,
|
| Mīļā, tavas mājas manāazotē,
|
| Mīļā, tavas mājas manāazotē.
|
| Vēl viens mirklis un tu aizlido, es tevi redzu,
|
| Bet nezinu, kurp tu klejo
|
| «Zāle» vai aeroplāns, stikla acīm
|
| Tu lūdz mani dejot.
|
| Lai tābūtu — šīdeja ir pēdējā, es aizveru acis,
|
| Mēs krītam lejā,
|
| Debesjums, debesjums, šo dienu
|
| Zeme iztiks bez mums.
|
| Uz manas ielas
|
| Nav ne mājas, ne sienas,
|
| Nav pat vietas vārtrūmē, bet zini,
|
| Mīļā, tavas mājas manāazotē,
|
| Mīļā, tavas mājas manāazotē.
|
| Mīļā, tavas mājas manāazotē
|
| Jo mīļā, tavas mājas manāazotē |