| Es klaida latvietis, es lēni gāju
|
| Es lēni gāju un pie sevis pārdomāju
|
| Kur mani raksiet, kad es nolikšu
|
| To karoti ar zelta maliņām
|
| Jau manā dzīvoklī aug divi dēli
|
| Un milzīgs kaktuss skaistā puķpodā
|
| Ar pliku dibenu pa zaļu dēli
|
| Tēvu zeme iebrauc Eiropā
|
| Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā
|
| Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
|
| Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā
|
| Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
|
| Es klaida latvietis, es ātri gāju
|
| No savas dzimtās uz pavisam citu māju
|
| Kā mani sauksiet, kad es nomiršu
|
| Par klaidoni vai par pravieti
|
| Es svešā zemē skumji stādu rozes
|
| Un raudot plūcu sārtas magones
|
| Pirms gadiem piecdesmit izvilktas ir lozes
|
| Vai pieneņvīns vai rūgtas vērmeles
|
| Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā
|
| Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
|
| Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā
|
| Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
|
| Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā
|
| Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
|
| Mans brālis Čikāgā un pats es Kanādā
|
| Bet mūsu māsa Ziemeļanglijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā
|
| Un ļoti iespējams, ka esam laimīgi
|
| Ka vairāk nedzīvojam Latvijā |