| Stieg dubļos mums kājas un zari sejā sit
|
| Ceļš, kalnā kas gājis, jau lēnām lejā rit
|
| Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt
|
| Melns negaiss mums krājas virs galvas vai ik brīd'
|
| Un pulksten’s bez stājas sit pilnus tukšpadsmit
|
| Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tur tālē ir mājas, kur logos gaisma spīd
|
| Bet pagurst mums kājas un nelīdz arī spīts
|
| Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt
|
| Mēs ejam kā gājām un iesim arī rīt
|
| Un pulksten’s bez stājas sit pilnus tukšpadsmit
|
| Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien
|
| Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
|
| Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
|
| Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
|
| Ar mīlestību, mīlestību vien |